aizļepatāt
aizļepatāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizļepatāju | aizļepatājam | aizļepatāju | aizļepatājām | aizļepatāšu | aizļepatāsim |
2. pers. | aizļepatā | aizļepatājat | aizļepatāji | aizļepatājāt | aizļepatāsi | aizļepatāsiet, aizļepatāsit |
3. pers. | aizļepatā | aizļepatāja | aizļepatās |
Pavēles izteiksme: aizļepatā (vsk. 2. pers.), aizļepatājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizļepatājot (tag.), aizļepatāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizļepatātu
Vajadzības izteiksme: jāaizļepatā
Neveiklā, gāzelīgā gaitā aizskriet, aiziet.
Avoti: LLVV, ĒiV