izlāčot
izlāčot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izlāčoju | izlāčojam | izlāčoju | izlāčojām | izlāčošu | izlāčosim |
| 2. pers. | izlāčo | izlāčojat | izlāčoji | izlāčojāt | izlāčosi | izlāčosiet, izlāčosit |
| 3. pers. | izlāčo | izlāčoja | izlāčos | |||
Pavēles izteiksme: izlāčo (vsk. 2. pers.), izlāčojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlāčojot (tag.), izlāčošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izlāčotu
Vajadzības izteiksme: jāizlāčo
1.Neveiklā, smagā gaitā iziet, iznākt. [LLVV ]
2.apvidvārds Ar slapjiem apaviem sasmērēt. [ME ]
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iznāca gan nelaikā ( tieši ar skolas sākšanos), kas nav ļāvis izlāčot cauri otrai daļai un tā kā geims lielos vilcienos ir tas pats pirmais tikai nedaudz savādāks ( citu sižetu), tad nekā jauna un skaista tur nav.. ir tikai vecais un skaistais.
- Meitiņa izlāčo cauri visam dzīvoklim un pienāk pie mammas:
- ļaut sevi izlāčot maziem solīšiem