izlabot
Lietojuma biežums :
izlabot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Labot un pabeigt labot (piemēram, priekšmetu, ierīci); salabot.
1.1.Labojot pilnīgi novērst (defektus, bojājumus u. tml).
2.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu); ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
2.1.Labojot panākt, ka (parasti tekstā) nav kļūdu; labojot novērst (kļūdas), parasti tekstā.
Stabili vārdu savienojumiIzlabot kļūdas.
3.Labojot precizēt, konkretizēt (piemēram, tekstu, izteikumu).
3.1.Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri