aizcirst
Lietojuma biežums :
aizcirst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
2.Strauji, ar sparu aizvērt.
3.Spēji pārtraukt (piemēram, elpu).
4.lieto: pareti Strauji aizlikt, aizgrūst (kam priekšā).
4.1.apvidvārds Cērtot izveidot šķērsli.
4.2.apvidvārds Aizsprostot ceļu.
5.apvidvārds Dusmīgi runāt.
Avoti: LLVV, ME, ViV
Korpusa piemēri