Pavasara versija 2024
400 923 šķirkļi
ietriekt
Lietojuma biežums :
ietriekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
1.1.Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
1.2.Strauji, spēcīgi ievirzīt (parasti dūri).
1.3.Spēcīgi sitot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, piemēram, naglu).
1.4.Iešaut (kur iekšā lodi, šāviņu).
1.5.intransitīvs Spēcīgi iesist (pa ko).
2.Triecot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
2.1.Nelaipni likt, pavēlēt ievirzīties (kur iekšā).
2.2.Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
Stabili vārdu savienojumiIetriekt (arī iedzīt) lodi galvā (arī pierē).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri