vālēt1
vālēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vālēju | vālējam | vālēju | vālējām | vālēšu | vālēsim |
| 2. pers. | vālē | vālējat | vālēji | vālējāt | vālēsi | vālēsiet, vālēsit |
| 3. pers. | vālē | vālēja | vālēs | |||
Pavēles izteiksme: vālē (vsk. 2. pers.), vālējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vālējot (tag.), vālēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vālētu
Vajadzības izteiksme: jāvālē
1.Spēcīgi, smagnēji sist, triekt, parasti ar vāli.
1.1.intransitīvs
1.2.sarunvaloda, intransitīvs Intensīvi šaut.
2.apvidvārds Intensīvi (ko) darīt (piemēram, pļaut, kult).
3.apvidvārds Ļoti ātri braukt.
Stabili vārdu savienojumiVālēt vaļā.
- Vālēt vaļā žargonisms — sākt enerģiski rīkoties
Avoti: LLVV, ViV, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Biju teju akls, bet sapratu, ka viņš turpina mani vālēt.
- Tad ir sniega braukšanas profils, lai sānslīdē var pa aizsaluši ezeru vālēt.
- Viņš vālē ar dūrēm sev pa krūtīm un nobauro: “ Ūūūūvāāāā!”
- Ja būtu vēl divas, varētu vilkt filigrānu nošatslēgu un vālēt episkas simfonijas.
- Pēc pārbaudes redzēja, ka protu kaut ko, iedeva traktoru, lai vālē.