kumbrs
kumbrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kumbrs | kumbri |
| Ģen. | kumbra | kumbru |
| Dat. | kumbram | kumbriem |
| Akuz. | kumbru | kumbrus |
| Lok. | kumbrā | kumbros |
1.Skausts.
Stabili vārdu savienojumiKakla kumbrs.
- Kakla kumbrs — skausts
1.1.Izliekums, arī izvirzījums uz āru (ķermeņa daļā), kūkums (mugurā).
Stabili vārdu savienojumiUzmest kumbru.
- Uzmest kumbru idioma — uzmest kūkumu
2.Ieapaļa virsotne (kalnam); izliekums (zemes virsmai).
2.1.Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam).
2.2.lieto: pareti Izaugums, arī izliekums (augiem, to daļām).
3.joma: mežrūpniecība Klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai; krūškoks.
Avoti: LLVV, ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saule skaldīja sūnu kumbrus un zaru blāķus glītos nogriežņos, nepriecēja.
- Piepeši viņam uz kumbra uzlēca kaķis un pārklājās kā cepure.
- Vilks iesmilkstējās, un spalva uz viņa kumbra viegli trīcēja.
- Springaulu Valteram pie Kumbra Krista nozagti 4 baļķi un 5 asis malkas.
- Viņa kumbrs bija slapjš no sviedriem, krekls atpogāts, krūtis briesmīgi spalvainas.