skausts
skausts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skausts | skausti |
| Ģen. | skausta | skaustu |
| Dat. | skaustam | skaustiem |
| Akuz. | skaustu | skaustus |
| Lok. | skaustā | skaustos |
1.Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
3.joma: lauksaimniecība Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sagrābjot dzīvnieku aiz skausta, viņš izvilka to ārā no dīķa.
- Jutīgs kakls, pakausis, skausts, dzirdes orgāni, nervi.
- Skausta ievainojumus var gūt, mašīnai kustoties pat ar 20 km/h.
- Spāņu Andalūzijas ēzeļa šķirnes dzīvnieki var sasniegt pat 160 cm skaustā.
- Tas iekodās skaustā — balti ilkņi vien pazibēja un žokļi sacirtās.