skausts
skausts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skausts | skausti |
| Ģen. | skausta | skaustu |
| Dat. | skaustam | skaustiem |
| Akuz. | skaustu | skaustus |
| Lok. | skaustā | skaustos |
1.Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
3.joma: lauksaimniecība Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
Stabili vārdu savienojumiDot pa galvu; sadot pa galvu; dot pa rīkli; sadot pa rīkli; salikt pa rīkli; dot pa sprandu.
- Dot pa galvu; sadot pa galvu; dot pa rīkli; sadot pa rīkli; salikt pa rīkli; dot pa sprandu; sadot pa sprandu; sadot pa skaustu vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazeoloģisms — 1. Fiziski pārmācīt; sist; piekaut2. Izteikt nopēlumu, nosodījumu
Avoti: EH, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sagrābjot dzīvnieku aiz skausta, viņš izvilka to ārā no dīķa.
- Jutīgs kakls, pakausis, skausts, dzirdes orgāni, nervi.
- Skausta ievainojumus var gūt, mašīnai kustoties pat ar 20 km/h.
- Spāņu Andalūzijas ēzeļa šķirnes dzīvnieki var sasniegt pat 160 cm skaustā.
- Tas iekodās skaustā — balti ilkņi vien pazibēja un žokļi sacirtās.