narators
narators joma: literatūrzinātne
Postkulturālistu terminoloģijā – gan stāstītājs, gan klausītājs; gan tas, kas literārajā darbā stāsta, pavēsta kaut ko, vēršoties pie kāda iedomāta vai esoša adresāta, gan šis adresāts.
Avoti: DzV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viens no šādiem instrumentiem ir narators.
- lai arī kas, pie velna, pretējais, sasodīts, būtu zinātnei," saka filmas narators Laurens Fišburns. "
- Narators nav empīriskais autors; gan narators, gan varoņi ir tikai papīra būtnes, tāpēc nedrīkst empīrisko autoru sajaukt ar naratoru ( Barthes 1977b, 111).
- Avīžteksta narators ir no teksta satura distancējies, ārpus notikumiem, kurus apraksta, tāpēc preses teksts veido heterodieģētisku vēstījumu – tādu vēstījumu, kurā narators nav iesaistīts kā aktors.
- Sieviešu autobiogrāfiskā materiāla un autobiogrāfiskuma izpausmju mijiedarbība ar audzināšanas romāna žanru nozīmēja aktualizēt tādu pieredzi, kura tiktu „ audzināta” ar paša naratora netiešo iesaisti pasaules un sevis radīšanā.