uzbarot
uzbarot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzbaroju | uzbarojam | uzbaroju | uzbarojām | uzbarošu | uzbarosim |
| 2. pers. | uzbaro | uzbarojat | uzbaroji | uzbarojāt | uzbarosi | uzbarosiet, uzbarosit |
| 3. pers. | uzbaro | uzbaroja | uzbaros | |||
Pavēles izteiksme: uzbaro (vsk. 2. pers.), uzbarojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbarojot (tag.), uzbarošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbarotu
Vajadzības izteiksme: jāuzbaro
1.Pastiprināti barojot, panākt, ka (dzīvniekam) palielinās ķermeņa masa.
1.1.Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc arī mēs naktī guļam – lai gars uzbarotu prātu.
- Klibs, līks, drusku uzbarots, uz tirgu prom.
- Nedomāju, ka ir vērts to uzbarot vēl vairāk.
- Nelegālie hormoni tiek izmantoti arī dzīvnieku audzēšanā, lai uzbarotu lauksaimniecības dzīvniekus un uzlabotu sacīkšu zirgu sniegumu.
- Vajadzētu noķert kādu vardi un uzbarot lielu, lielu!