apsēst
apsēst 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: pagātneLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | — | — | apsēdu | apsēdām | apsēdīšu | apsēdīsim |
| 2. pers. | — | — | apsēdi | apsēdāt | apsēdīsi | apsēdīsiet, apsēdīsit |
| 3. pers. | — | apsēda | apsēdīs | |||
Atstāstījuma izteiksme: apsēdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsēstu
1.transitīvs Sadrūzmēties, sablīvēties (pie kā, kam apkārt).
1.1.Apstāt, aplenkt.
2.transitīvs Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu); uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
3.transitīvs Pārņemt savā varā; uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.); neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
4.intransitīvs; lieto: reti Apsēsties, nosēsties.
4.1.transitīvs
5.novecojis, transitīvs Aplenkt (par karaspēku).
6.apvidvārds Slimot un pavadīt laiku sēžot vai guļot.
Stabili vārdu savienojumiKā velna apsēsts; kā nelabā apsēsts; kā sātana apsēsts; kā apsēsts.
- Kā velna apsēsts; kā nelabā apsēsts; kā sātana apsēsts; kā apsēsts sarunvaloda, idioma — 1. Kādas domas, idejas, darbības, nemiera pilnīgi pārņemts2. Negudrs, neprātīgs3. Saka, ja kāds vienmēr vienā un tai pašā veidā cieš neveiksmes, ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc vecāku vārdiem, viņu meita ir burtiski apsēsta ar gleznošanu.
- Biju tipisks 80. gadu zīmolu un to logotipu apsēsts modes upuris.
- Pieneņu uzlējumu nokāš un ar iegūto šķīdumu apsmidzina kaitēkļu apsēstos kultūraugus.
- Tomēr, kamēr pilsētu nav apsēdis mēris, tā neesot problēma.
- No 45 gadu vecuma vīrietis nemitīgi ir apsēsts ar sliktām domām.