kenotafs
kenotafs
Kaps bez apbedījuma; kapa piemineklis svešumā mirušam, kritušam vai bez vēsts pazudušam cilvēkam.
Avoti: SV99
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dziļi varoņu likteņi, dzīves patiesība, dabisks dzīvās valodas plūdums un rakstnieka balss īstums un autentiskums - tāds ir simboliskā pieminekļa – kenotafa – materiāls.
- Ģimnāzijam bija divas galvenās ieejas: viena veda pa Siopes ( Klusuma) ielu uz pirtīm, bet otra gar Ahilleja kenotafu uz agoru un ellanodikeju.
- Arī apbedīšanas veidi kapulaukos mēdz būt dažādi: inhumcijas ( jeb t.s. skeletkapi, mirušie apbedīti vai nu ar vai bez piedevām, ar vai bez šķirsta visdažādākajās pozās); kremācijas ( jeb t.s. ugunskapi, ķermenis tiek sadedzināts sārtā, reizēm ar visām līdzi dotajām lietām, kremētie kauli var tikt aprakti urnās, bedrēs vai izkārtoti anatomiskā secībā, tāpat arī lietas); kenotafi ( jeb t.s. simboliskie apbedījumi, tiek apbedītas tikai lietas, bez mirušā ķermeņa).
- Dundagas baznīcā saglabājies K. J. fon der Ostenzakena kenotafa fragments.
- Ezera krastā atrodas viens no senākajiem agrā dzelzs laikmeta kenotafiem — Lazdiņu uzkalniņš.