smulēt
smulēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | smulēju | smulējam | smulēju | smulējām | smulēšu | smulēsim |
2. pers. | smulē | smulējat | smulēji | smulējāt | smulēsi | smulēsiet, smulēsit |
3. pers. | smulē | smulēja | smulēs |
Pavēles izteiksme: smulē (vsk. 2. pers.), smulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: smulējot (tag.), smulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: smulētu
Vajadzības izteiksme: jāsmulē
1.Padarīt netīru; traipīt.
2.Ar nepatiku ēst.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jaunpienu ēdod , otrs jā smulē ar nenoslaucītu ka oti , lai nākamā gadā atnāktu raibas go vis
- Cilvēkiem negribas smulēt mājā un iznīcināt skaistumu.
- Taču ir arī dvēseles, atnākušas uz planētu, lai smulētu, iedzīvotos uz citu rēķina, apmānītu un...