Lielpolija
Lielpolija īpašvārds, vietvārds
Vēsturisks novads Polijas rietumos, starp Pomoži (ziemeļos), Mazoviju (austrumos), Mazpoliju un Silēziju (dienvidos), kur X gs. izveidojās Poznaņas un Kališas kņazistes, kas 1569. g. iekļāvās Polijas-Lietuvas valstī kā Lielpolijas province, no 1815. g. – Prūsijā, bet pēc 1919. g. lielākā daļa tika atdota atpakaļ Polijai.
Stabili vārdu savienojumiLielpolijas Tautas parks. Lielpolijas zemiene.
- Lielpolijas Tautas parks — atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna
- Lielpolijas zemiene — atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas
Cilme:poļu: Wielkopolska
Avoti: PZT
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc Pirmā pasaules kara beigām 1918. - 1919. gadā notika Lielpolijas sacelšanās.
- Pēc Pirmā pasaules kara un Lielpolijas sacelšanās Toruņu iekļāva Polijas republikas sastāvā.
- Turpmākajos gados politiku pret prūšiem veido Silēzijas, Lielpolijas un Mazpolijas kņazi.
- 1138. gadā Poznaņa kļuva par Lielpolijas kņazistes galvaspilsētu.
- 1919. gadā kļuva par Lielpolijas armijas štāba priekšnieku.