teogonija
teogonija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | teogonija | teogonijas |
| Ģen. | teogonijas | teogoniju |
| Dat. | teogonijai | teogonijām |
| Akuz. | teogoniju | teogonijas |
| Lok. | teogonijā | teogonijās |
1.Mītu kopums par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā).
2.formā: ar lielo sākumburtu Vēstījums par Visuma un tā dievību izcelšanos, ko sacerējis Fēsiods 8. gs. p. m. ē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš sagatavojis arī mūsdienu Hēsioda ( Teogonija, Darbi un dienas) izdevumu. ‘
- Teogonija" ir pirmais mēģinājums sistematizēt sengrieķu mitoloģiju, izveidojot dievu hierarhiju un aprakstot to rašanos.
- Mīti par sengrieķu dievu izcelsmi un viņu raduraksti ir aprakstīti Hēsioda poēmā " Teogonija" ( aptuveni 700 gadus p.m.ē.).
- Teogonijā dievu agrīnā vēsture atbilst hurriešu Kumarbi eposiem un mezopotāmiešu poēmas Enūma eliš notikumiem, bet atšķiras no indoeiropiešu dievu mītiem.
- Abos Hēsioda autentiskajos darbos, Teogonija ( Dievu izcelšanās) un Darbi un dienas, ir Anatolijas un Tuvo Austrumu izcelsmes materiāli.