teokrātija
teokrātija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | teokrātija | teokrātijas |
| Ģen. | teokrātijas | teokrātiju |
| Dat. | teokrātijai | teokrātijām |
| Akuz. | teokrātiju | teokrātijas |
| Lok. | teokrātijā | teokrātijās |
1.Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
2.Valsts forma, kurā Dievs tiek atzīts par valdnieku vai arī to, kas netieši vada esošo varu (piemēram, jūdaismā, viduslaiku katolicismā).
Avoti: LLVV, RtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visintensīvākā teokrātijas politiskās nozīmes noliegšana ir vislielākais Bloha [darba] “ Utopijas gars” nopelns.
- Tādēļ liberālajam patērētāju kapitālismam nav nevienas ticamas alternatīvas, un tādu nespēj piedāvāt arī islāma teokrātija ar šariatu.
- Valsts iekārta ir teokrātija.
- Pēc I Pasaules kara tā kļuva par neatkarīgu Jemenas karalisti un pēc teokrātijas gāšanas 1962. gadā tika pasludināta par republiku.
- Tāpēc profānā kārtību nevar uzbūvēt ar ideju par Dieva valstību, tāpēc teokrātijai ir vienīgi reliģioza, nevis politiska nozīme.