sabiedriskā iekārta vārdkoptermins
sabiedriskā iekārta
Sabiedrisko attiecību sistēma, kas raksturo sabiedrību tās attīstības posmā.
Saistītās nozīmessistēma, iekārta, kārtība.
Sinonīmi
sistēma3 — Sabiedriskā iekārta, sabiedriskās iekārtas forma.
iekārta1 — Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
kārtība4 — Pārvaldes sistēma (valstī), valsts iekārta; sabiedrībā izveidojušās attiecības.
režīms1 — Valsts politiskā iekārta; valsts, arī kādas teritorijas valdīšanas metode, veids.
Hiponīmi
autoritārisms1 — Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
demokrātija1 — Valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts.
feodālisms1 — Viduslaiku Eiropas sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā bija feodālais zemes īpašums, ko senjors nodeva vasalim, un feodāļa vara pār saviem dzimtcilvēkiem.
kapitālisms1 — Politiska, sociāla un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana un sadale atkarīga no privātkapitāla investīcijām un peļņas interesēm.
monarhija1 — Valsts forma, kurā vara pieder vienai personai, kas parasti varu manto; valsts, kurā ir šāda valsts forma.
parlamentārisms1 — Valsts varas sistēma, kurā likumdevēja institūcija ir parlaments.
republika1 — Valsts iekārtas veids, kurā augstākās valsts varas institūcijas tiek vēlētas; valsts ar šādu pārvaldes formu.
sociālisms2 — Sabiedriska iekārta, kas veidota saskaņā ar šo teoriju.
teokrātija1 — Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
teokrātija2 — Valsts forma, kurā Dievs tiek atzīts par valdnieku vai arī to, kas netieši vada esošo varu (piemēram, jūdaismā, viduslaiku katolicismā).
totalitārisms1 — Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
verdzības iekārta1 — Pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem.