grauzties
grauzties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | graužos | graužamies | grauzos | grauzāmies | grauzīšos | grauzīsimies |
2. pers. | grauzies | graužaties | grauzies | grauzāties | grauzīsies | grauzīsieties, grauzīsities |
3. pers. | graužas | grauzās | grauzīsies |
Pavēles izteiksme: grauzies (vsk. 2. pers.), grauzieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: graužoties (tag.), grauzīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grauztos
Vajadzības izteiksme: jāgraužas
1.Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu.
1.1.Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) – par instrumentiem, mehānismiem.
2.Virzoties ārdīt, drupināt (par norisēm dabā).
3.Ilgstoši pastāvot, nomākt (parasti par psihisku stāvokli).
Stabili vārdu savienojumiGrauzties sirdī.
- Grauzties sirdī idioma — nemitīgi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grauzties tajā kā zvēram, kas nograuž savu slazdā iemukušo ķepu.
- Turklāt arī kruķi nešpetni graužas padusēs un līdz asinīm noberž ādu.
- Viņa juta, kā prāta nostūros sāk grauzties sāpes.
- Dziņa šķelties, savstarpēji grauzties dziļi iekodusies mūsu asinīs.
- Dziņa šķelties, savstarpēji grauzties mūsu asinīs iekodusies dziļi.