kleksis
kleksis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kleksis | klekši |
| Ģen. | klekša | klekšu |
| Dat. | kleksim | klekšiem |
| Akuz. | kleksi | klekšus |
| Lok. | kleksī | klekšos |
Traips (parasti tintes, kas uzkritusi uz papīra).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa fantāzija vienkarši izpaužas uz papīra - nesaprotamos, smieklīgos un bezformīgos klekšos.
- – Reizēm klekši, tīrie klekši vien. Skatītājs, tas esot muļķis, nekā nesaprotot.
- Aizbrauc mājas un jau ir kleksis.
- Džuljeta pati vainoja sevi, un līdz ar to starp viņām saglabājās spriedze kā eļļas kleksis.
- "Nolēmām atteikties no Pana Klekša kā tēla, saglabājot Dienas jautājumu un Māri Zanderu kā žurnālistu.