kleknēt
kleknēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kleknēju | kleknējam | kleknēju | kleknējām | kleknēšu | kleknēsim |
| 2. pers. | kleknē | kleknējat | kleknēji | kleknējāt | kleknēsi | kleknēsiet, kleknēsit |
| 3. pers. | kleknē | kleknēja | kleknēs | |||
Pavēles izteiksme: kleknē (vsk. 2. pers.), kleknējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kleknējot (tag.), kleknēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kleknētu
Vajadzības izteiksme: jākleknē
Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur); dirnēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Vakaros ienāc mūsu galā, ko tu tur kleknē kā pūce skurstenī?
- Vai arī, apnicis kleknēt pie molberta, sabīdījis divus krēslus un, atspiedies uz to atzveltnēm, vingroja.»
- Gandrīz dien no dienas esmu pie tavas gultas kleknējusi , tevi kā mazu bērnu kavēdama , esmu to laiduši pār galvu , tu mani pret savām dienastniecēm esi nopēlusi , neesmu nekā teikusi , kad manu tēvu , tam bankrotu taisot , nosauci par zagli , bet visam robeža
- Vai arī, apnicis kleknēt pie molberta, sabīdījis divus krēslus un, atspiedies uz to atzveltnēm, vingroja."
- Ja nezini, kas ir pirts, kas ir lāva, un kas ir satikšanās un apmainīšanās ar ziņām gan par to, kas dārzā izaudzis, gan tirgū dabonams, gan domes kabinetos dizrdēts, tad.. ej uz savu " individuālo" pirts telpu, un kleknē tur!