klenderēt
klenderēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klenderēju | klenderējam | klenderēju | klenderējām | klenderēšu | klenderēsim |
| 2. pers. | klenderē | klenderējat | klenderēji | klenderējāt | klenderēsi | klenderēsiet, klenderēsit |
| 3. pers. | klenderē | klenderēja | klenderēs | |||
Pavēles izteiksme: klenderē (vsk. 2. pers.), klenderējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klenderējot (tag.), klenderēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klenderētu
Vajadzības izteiksme: jāklenderē
1.Klaiņot1.
3.apvidvārds Ar grūtībām staigāt.
Avoti: LLVV, RB, KnG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tavam sunim jau to tik vien vajag, kā klenderēt apkārt.
- Bet es pusaudža gados sāku neiet uz skolu, klenderēju apkārt ar kompāniju.
- Viņi gan pilsētniekiem bija mazāk zināmi, jo pa ielām daudz neklenderēja.
- Tikai policists kā pusprātā klenderē starp tukšajiem tirgus galdiem, izlijis cauri slapjš.
- Pīrāgi smiedamies un saskriedamies klenderēja pa klāja malu, kur tas savienojās ar falšbortu.