iesmeltēt
iesmeltēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesmeltēju | iesmeltējam | iesmeltēju | iesmeltējām | iesmeltēšu | iesmeltēsim |
| 2. pers. | iesmeltē | iesmeltējat | iesmeltēji | iesmeltējāt | iesmeltēsi | iesmeltēsiet, iesmeltēsit |
| 3. pers. | iesmeltē | iesmeltēja | iesmeltēs | |||
Pavēles izteiksme: iesmeltē (vsk. 2. pers.), iesmeltējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesmeltējot (tag.), iesmeltēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesmeltētu
Vajadzības izteiksme: jāiesmeltē
Iepērt.
Saistītās nozīmesiepērt, iežagarēt, iešķilt, iekult.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
ieklapēt1 — Nedaudz iepērt, iesist.
iekokot1 — Iekaustīt, iepērt ar (nelielu) koku.
iepātagot1 — Iepērt ar pātagu; perot ar pātagu, iebaidīt.
iepaugāt1 — Iesist, nopērt (ar roku).
iepīckāt1 — Iepērt (parasti ar pātagu).
iepipkāt1 — Iepērt ar pipku.
iestibīt1 — Iepērt ar stibu.
Hiperonīmi
iedābt1 — Iesist.
iegniezt1 — Iesist.
iezeltīt1 — Iesist.
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
uzbelzt1 — Iesist, uzsist.
uzdābt1 — Iesist.
uzpipkāt1 — Iesist.
uzsloksnēt1 — Iesist.
uzsvilināt1 — Iesist.
uzvantēt2 — Iesist.
Avoti: ViV