Rudens versija 2021
381 119 šķirkļi
iesmēķēt
iesmēķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Iesākt smēķēt (papirosu, cigareti u. tml.); aizsmēķēt.
2.Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti).
Avoti: LLVV