iesmēķēt
iesmēķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesmēķēju | iesmēķējam | iesmēķēju | iesmēķējām | iesmēķēšu | iesmēķēsim |
| 2. pers. | iesmēķē | iesmēķējat | iesmēķēji | iesmēķējāt | iesmēķēsi | iesmēķēsiet, iesmēķēsit |
| 3. pers. | iesmēķē | iesmēķēja | iesmēķēs | |||
Pavēles izteiksme: iesmēķē (vsk. 2. pers.), iesmēķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesmēķējot (tag.), iesmēķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesmēķētu
Vajadzības izteiksme: jāiesmēķē
1.Iesākt smēķēt (papirosu, cigareti u. tml.); aizsmēķēt.
2.Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirms iesmēķē, draudziņ, akcīzi dod!
- Kad Rodrigo atgriezās mājās , viņš izdarīja kļūdu , iesmēķējot publiskajā vietā
- Piegājis klāt ugunij pīpi iesmēķēt , bet nevarējis tabaka ne par ko nedegusi
- Avotiņš ir gulējis kaņepēs un arī varbūt kādu no tām iesmēķējis pirm šī raksta rakstīšanas
- Viņš piegājis , paņēmis vienu ogli pīpi iesmēķēt