iesmelt | Tēzaurs

iesmelt

iesmelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Smeļot ievirzīt (kur iekšā, parasti traukā).

1.1.Smeļot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, parasti traukā).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri