iesmaržoties
iesmaržoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesmaržojos | iesmaržojamies | iesmaržojos | iesmaržojāmies | iesmaržošos | iesmaržosimies |
| 2. pers. | iesmaržojies | iesmaržojaties | iesmaržojies | iesmaržojāties | iesmaržosies | iesmaržosieties, iesmaržosities |
| 3. pers. | iesmaržojas | iesmaržojās | iesmaržosies | |||
Pavēles izteiksme: iesmaržojies (vsk. 2. pers.), iesmaržojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesmaržojoties (tag.), iesmaržošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesmaržotos
Vajadzības izteiksme: jāiesmaržojas
1.Refl. → iesmaržot.
2.parasti formā: trešā persona Iesākt smaržot; īsu brīdi smaržot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Bet kur viņš varēja tik jauki ar tām iesmaržoties?”
- — Es biju ne tikai saķemmējusies, bet arī uzkrāsojusies un iesmaržojusies.
- Nevar taču vīrs visu laiku tev rādīties uzpucējies un iesmaržojies.
- No Marča pieskārieniem viņas mute saspringa un klēpis stiprāk iesmaržojās pēc jūras.
- Tie atsaucīgi iedegas, un gaisā iesmaržojas pēc sveķiem. “