iesmaržot
iesmaržot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesmaržoju | iesmaržojam | iesmaržoju | iesmaržojām | iesmaržošu | iesmaržosim |
| 2. pers. | iesmaržo | iesmaržojat | iesmaržoji | iesmaržojāt | iesmaržosi | iesmaržosiet, iesmaržosit |
| 3. pers. | iesmaržo | iesmaržoja | iesmaržos | |||
Pavēles izteiksme: iesmaržo (vsk. 2. pers.), iesmaržojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesmaržojot (tag.), iesmaržošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesmaržotu
Vajadzības izteiksme: jāiesmaržo
Panākt, ka (kas) kļūst smaržīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Puisītis sāk rūpēties par mammu, glāstīt viņas matus, iesmaržot smaržu.
- Agrāk atvilktnes dibenā tika atrasti veci pirkumu rēķini un iesmaržotas mīlestības vēstules.
- Ieelpo, iesmaržo un izbaudi pavasarim raksturīgās dabas krāsas!
- Gan iesmaržoti, gan iekšķīgi lietoti, ziedu preparāti iedarbojas uz mūsu psihi un jūtām.
- Tik tīra un cēla, pēc Barselonas tā šķiet pat tāda kā iesmaržota.