iesmakums1
iesmakums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | iesmakums | iesmakumi |
Ģen. | iesmakuma | iesmakumu |
Dat. | iesmakumam | iesmakumiem |
Akuz. | iesmakumu | iesmakumus |
Lok. | iesmakumā | iesmakumos |
Rezultāts, arī stāvoklis → iesmakt 1 (1).
Avoti: LLVV