iesmakt1
iesmakt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesmoku | iesmokam | iesmaku | iesmakām | iesmakšu | iesmaksim |
| 2. pers. | iesmoc | iesmokat | iesmaki | iesmakāt | iesmaksi | iesmaksiet, iesmaksit |
| 3. pers. | iesmok | iesmaka | iesmaks | |||
Pavēles izteiksme: iesmoc (vsk. 2. pers.), iesmociet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesmokot (tag.), iesmakšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesmaktu
Vajadzības izteiksme: jāiesmok
1.Iesākt zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
1.1.Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli.).
1.2.Iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
2.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Aizsmacis (par skaņām, skaņu avotiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāds iesmacis pipars viņam lika paaicināt šo nelaimi vizināties ar jahtu?
- Pie purna piebīdīja bļodiņu – tajā milzīgs iesmakušas gaļas gabals.
- Oda pamatīgi — pēc iesmakušas maitas un zēveles.
- Jūs, iesmakušu aknu desu burkšķi!
- Pēc tam, kad viss mitrums izgarojis, to izkāš, iegūstot dzelteni iezaļganai pomādei līdzīgu masu ar hašiša un iesmakuša sviesta spīvo smaku.