iesmaržināt
iesmaržināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesmaržinu | iesmaržinām | iesmaržināju | iesmaržinājām | iesmaržināšu | iesmaržināsim |
| 2. pers. | iesmaržini | iesmaržināt | iesmaržināji | iesmaržinājāt | iesmaržināsi | iesmaržināsiet, iesmaržināsit |
| 3. pers. | iesmaržina | iesmaržināja | iesmaržinās | |||
Pavēles izteiksme: iesmaržini (vsk. 2. pers.), iesmaržiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesmaržinot (tag.), iesmaržināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesmaržinātu
Vajadzības izteiksme: jāiesmaržina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas iesmaržinās apģērbu, kā arī pasargās to no kodēm.
- Iesmaržināt teritoriju tas turpina arī, kad ragi ir sacietējuši.
- Rožu plantācijas, kuras saskaras ar apvārsni, iesmaržinot debesis.
- Prieka rēgs, salocīts un noglabāts: iesmaržināts ar muskusu.
- Lai no tā izvairītos, iesmaržini ķemmi un tad izsukā ar to matus!