iesmakums2
iesmakums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iesmakums | iesmakumi |
| Ģen. | iesmakuma | iesmakumu |
| Dat. | iesmakumam | iesmakumiem |
| Akuz. | iesmakumu | iesmakumus |
| Lok. | iesmakumā | iesmakumos |
Rezultāts, arī stāvoklis → iesmakt.
Avoti: LLVV