iestibīt2
iestibīt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iestibīju | iestibījam | iestibīju | iestibījām | iestibīšu | iestibīsim |
| 2. pers. | iestibī | iestibījat | iestibīji | iestibījāt | iestibīsi | iestibīsiet, iestibīsit |
| 3. pers. | iestibī | iestibīja | iestibīs | |||
Pavēles izteiksme: iestibī (vsk. 2. pers.), iestibījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iestibījot (tag.), iestibīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iestibītu
Vajadzības izteiksme: jāiestibī
Iepērt ar stibu.
Avoti: ĒiV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krēsls laimīgi ievarkšķējās, cik tas viss ir brīnišķīgi un cik pateicīgs viņš jūtas Oskaram, taču Oskars beidza sarunu un iestibīja krēslu vecmāmiņas istabā.
- Un gultu ja nu kas var arī teltī iestibīt, ja laiks draņķīgs.