iestibīt1
iestibīt apvidvārds
Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krēsls laimīgi ievarkšķējās, cik tas viss ir brīnišķīgi un cik pateicīgs viņš jūtas Oskaram, taču Oskars beidza sarunu un iestibīja krēslu vecmāmiņas istabā.
- Un gultu ja nu kas var arī teltī iestibīt, ja laiks draņķīgs.