iestērķelēt
iestērķelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iestērķelēju | iestērķelējam | iestērķelēju | iestērķelējām | iestērķelēšu | iestērķelēsim |
| 2. pers. | iestērķelē | iestērķelējat | iestērķelēji | iestērķelējāt | iestērķelēsi | iestērķelēsiet, iestērķelēsit |
| 3. pers. | iestērķelē | iestērķelēja | iestērķelēs | |||
Pavēles izteiksme: iestērķelē (vsk. 2. pers.), iestērķelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iestērķelējot (tag.), iestērķelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iestērķelētu
Vajadzības izteiksme: jāiestērķelē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un jāapbalvo pēc nopelniem: nevis iestērķelēto auklīti, kura
- Pēc tam – oficiālā ceremonija, kas notika patīkamā, “ neiestērķelētā” noskaņā.
- Iestērķelētajam padomju laikam tas ir kaut kas pārsteidzošs!
- Vienmēr tāds stīvs, kā viscaur iestērķelēts.
- Māte groza galvu, pie krāsns stāvēdama, blūze cieti iestērķelēta, slēpj no tēva šņabja pudeli aizkrāsnē.