iestērķelēt
iestērķelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iestērķelēju | iestērķelējam | iestērķelēju | iestērķelējām | iestērķelēšu | iestērķelēsim |
| 2. pers. | iestērķelē | iestērķelējat | iestērķelēji | iestērķelējāt | iestērķelēsi | iestērķelēsiet, iestērķelēsit |
| 3. pers. | iestērķelē | iestērķelēja | iestērķelēs | |||
Pavēles izteiksme: iestērķelē (vsk. 2. pers.), iestērķelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iestērķelējot (tag.), iestērķelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iestērķelētu
Vajadzības izteiksme: jāiestērķelē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- - iestērķelētā kundzīte vaicāja.
- Tieši tobrīd pavērās durvis un istabā ieslīdēja arī Marja, ieraudzīja mātes pacietībā iestērķelēto seju un sadrebēja — kā vienmēr, kad ieraudzīja māti.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.