melst1
melst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | melšu | melšam | melsu | melsām | melsīšu | melsīsim |
| 2. pers. | mels | melšat | melsi | melsāt | melsīsi | melsīsiet, melsīsit |
| 3. pers. | melš | melsa | melsīs | |||
Pavēles izteiksme: mels (vsk. 2. pers.), melsiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: melšot (tag.), melsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: melstu
Vajadzības izteiksme: jāmelš
Melot; arī pļāpāt.
Stabili vārdu savienojumiMelst niekus.
- Melst niekus frazēma — runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Nemels niekus, Petr,” iebilda āboliene Aldona. “
- Ļaudis vēlāk melsa, ka galva puikiņiem strādājot gausāk nekā kājas.
- “Oskar, tu, kā parasti, mels blēņas.”
- Lomās - Mels Gibsons un adīta bebra lelle - cimds.
- Ļaudis melš, ka zaudējusi samaņu, redzot to skatu.