pūtināt
pūtināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pūtinu | pūtinām | pūtināju | pūtinājām | pūtināšu | pūtināsim |
| 2. pers. | pūtini | pūtināt | pūtināji | pūtinājāt | pūtināsi | pūtināsiet, pūtināsit |
| 3. pers. | pūtina | pūtināja | pūtinās | |||
Pavēles izteiksme: pūtini (vsk. 2. pers.), pūtiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pūtinot (tag.), pūtināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pūtinātu
Vajadzības izteiksme: jāpūtina
1.Ļaut atpūsties (ķermenim, tā daļām).
1.1.Ļaut atpūsties (dzīvniekam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tince, kā pūtinādams nogurušās acis, aizklāja seju ar plaukstu.
- Pēdējo upes līkumu izbrauca lēnām, soļos, zirgu pūtinot.
- Nakti viņas pārlaiž Pēterburgas ceļa pasta stacijā, zirgus pūtinot pasta zirgu stadulā.
- Tad gan nākas dziļāk elpot, apstāties un, sirdi pūtinot, dabu pavērot.
- Atkrītu platā sēžļā blakus prātu pūtinošajai Gabriēlai.