uzdvest
uzdvest 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); īsu brīdi plūst, izplatīties.
1.1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, aukstums, smarža) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
2.Uzpūst elpu (kādam, kam).
2.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri