sapūsties
sapūsties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapūšos | sapūšamies | sapūtos | sapūtāmies | sapūtīšos | sapūtīsimies |
| 2. pers. | sapūties | sapūšaties | sapūties | sapūtāties | sapūtīsies | sapūtīsieties, sapūtīsities |
| 3. pers. | sapūšas | sapūtās | sapūtīsies | |||
Pavēles izteiksme: sapūties (vsk. 2. pers.), sapūtieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapūšoties (tag.), sapūtīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapūstos
Vajadzības izteiksme: jāsapūšas
1.Saskaisties; arī apvainoties.
2.apvidvārds Pūšot pārpūlēties.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tev te tik tumšs ir, ka es jau esmu sapūties.
- Cūkmens stāvēja, rokas sakrustojis uz krūtīm un izskatījās mazliet sapūties.
- Joprojām sapūtusies, viņa pasniedza izmeklētājam pāris saspraustas papīra lapas.
- – Tas ir balodis, – mazliet sapūties, paskaidro Jans Vilems.
- Ar Anitu varētu pabēgt citur spēlēties, kad lielie sapūtusies un strīdas.