sapušķot
sapušķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapušķoju | sapušķojam | sapušķoju | sapušķojām | sapušķošu | sapušķosim |
| 2. pers. | sapušķo | sapušķojat | sapušķoji | sapušķojāt | sapušķosi | sapušķosiet, sapušķosit |
| 3. pers. | sapušķo | sapušķoja | sapušķos | |||
Pavēles izteiksme: sapušķo (vsk. 2. pers.), sapušķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapušķojot (tag.), sapušķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapušķotu
Vajadzības izteiksme: jāsapušķo
Pušķot un pabeigt pušķot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Eglīte nesapušķota, kā no meža atnesta, tā, vēja apgāzta, vāļājas pie mājas pakša.
- Kā pastāstīja Nautrēnu pagastu apvienības vadītāja Līvija Plavinska, katra apmeklētā sēta bija sakopta, sapušķota ar ziediem un izdaiļota ar dažādiem dekoriem: " Lepojamies, ka esat mūsu novadā un ka darāt tik fantastisku darbu.
- Tāpēc viņam ir untums īstus notikumus sapušķot ar reiz kaut kur jau fiksētām mākslas atrakcijām.
- Ar aukstu ūdeni slapina sapampušās acis, susina netīros dvieļos rokas un iet pie saviem mazajiem kliedzošajiem bērneļiem, kuri guļ ar rozā bantēm sapušķotās gultās.
- Viņš ir mākslinieks, jo vai tad visi mākslinieki nav burvji, kuri rada ko neparastu un aizrauj citus, sapņotāji, kuri it kā nedara neko lietderīgu un šķietami iznieko laiku, un noteikti meļi, jo tikai nerrs dursta kailu īstenību, kamēr mākslinieks to sapušķo tik tālu, ka tā jau ir jauna realitāte, jo „ kas tā prot melot, tā meli ir patiesība un vairāk nekā patiesība, jo patiesība mainās virs zemes, bet mūžīga paliek iedvesma uz radītāja lūpām” [8]?