sapūt
sapūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sapūstu | sapūstam | sapuvu | sapuvām | sapūšu | sapūsim |
2. pers. | sapūsti | sapūstat | sapuvi | sapuvāt | sapūsi | sapūsiet, sapūsit |
3. pers. | sapūst | sapuva | sapūs |
Pavēles izteiksme: sapūsti (vsk. 2. pers.), sapūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapūstot (tag.), sapūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapūtu
Vajadzības izteiksme: jāsapūst
1.Pūstot sabojāties, parasti pilnīgi; arī satrupēt.
2.sarunvaloda, novecojis Kļūt vecam, vārgam, bezspēcīgam.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vieni sala ietekmē pārvēršas par ledus klučiem, savukārt citi sapūst.
- Pavasarī bija zaļi laksti, vēlāk tie sāka dzeltēt un sapuva.
- FIFA ir pilnīgi sapuvusi," preses konferencē trešdien teica Cušija.
- Tos izlobot, atklājās bēdīgs skats - visi kokosrieksti bija sapuvuši!
- Logiem bija tik sapuvuši rāmjiem, ka mazgājot rūtis krita laukā.