izpūtējs
izpūtējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izpūtējs | izpūtēji |
| Ģen. | izpūtēja | izpūtēju |
| Dat. | izpūtējam | izpūtējiem |
| Akuz. | izpūtēju | izpūtējus |
| Lok. | izpūtējā | izpūtējos |
izpūtēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izpūtēja | izpūtējas |
| Ģen. | izpūtējas | izpūtēju |
| Dat. | izpūtējai | izpūtējām |
| Akuz. | izpūtēju | izpūtējas |
| Lok. | izpūtējā | izpūtējās |
1.Darītājs → izpūst.
2.Ierīce, pa kuru (piemēram, gāze) izplūst (no mašīnas, mehānisma).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izrādās – ir jāatskrūvē četri uzgriežņi, jānoņem izpūtējs un virzulis.
- Vienkāršāk sakot – šis ūdens satecējis pudelēs no Honda FCX izpūtēja gala.
- Autosalona darbinieks Japānā, labojot automašīnas izpūtēju, piedzīvoja misēkli.
- Muzeja pagalmā motori rēks un izpūtēji piepildīs apkārtni ar kodīgu dūmu smaku.
- Viņa metode bija: rūkt un kost izpūtējā garām braucošām lūžņu kastēm.