barhans
barhans vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | barhans | barhani |
| Ģen. | barhana | barhanu |
| Dat. | barhanam | barhaniem |
| Akuz. | barhanu | barhanus |
| Lok. | barhanā | barhanos |
barhāns
Vēja sapūsta un veģetācijas nenostiprināta birstošu smilšu pusmēness vai sirpja formas kāpa tuksnešainā apvidū ar garu, lēzenu nogāzi vēja pusē un īsu, stāvu aizvēja nogāzi.
Avoti: ZTV, PP, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klasesbiedri bija ierāvušies savos solos kā smilšu barhanu ierakumos un sasārtušiem vaigiem centās nepalaist garām nevienu Salomes teikto prātulu, vienlaikus nepatrāpoties saniknotās skolotājas naža asajam acu zibsnim.
- Nav neuzvaramu barhanu!
- Beidzot īsi pirms galīgas tumsas esam uz mūsu pistes, un turpinām ceļu, bet ne ilgi, jo pa tumsu apmaldamies barhanu laukā.
- Lejpus sniegbalto barhanu ieskautajai piltuvei, kurā smilšulauva tikko sakoda Ešvarta pirkstu, ir...
- Pa bēguma zonu, kas robežojas ar neizbraucamiem barhaniem, kas šajā piekrastē saplūst ar okeānu, mēs braucam pāris stundas.