zvilnēt2
zvilnēt apvidvārds
Avoti: ME
Korpusa piemēri:Korpusa piemēri:
« Gabaliņu nostāk, garās kājas izstiepis, zvilnēja Zobgriezis. »
Māris Rungulis, Sirsniņsalas. Rīga, Zvaigzne ABC, 2005. (Daiļliteratūra)
Māris Rungulis, Sirsniņsalas. Rīga, Zvaigzne ABC, 2005. (Daiļliteratūra)
« Andris zvilnēja ērtā atpūtas krēslā un pārdomāja notikumus. »
Austris Kalmiņš, Izredzētie. Rīga, Avots, 1993. (Daiļliteratūra)
Austris Kalmiņš, Izredzētie. Rīga, Avots, 1993. (Daiļliteratūra)
« Zaļām dūņām iesūbējušiem sāniem tās laiski zvilnēja sīkiem akmenīšiem piebērtajā sērītē. »
Laima Muktupāvela, Ducis (Centrinieks un naba). Rīga, Daugava, 2002. (Daiļliteratūra)
Laima Muktupāvela, Ducis (Centrinieks un naba). Rīga, Daugava, 2002. (Daiļliteratūra)
Piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.