zvilnēt2
zvilnēt apvidvārds
Mirdzēt, laistīties, līgoties.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa zvilnēja gultā, juzdama, ka nesen bijusi ar vīrieti.
- Skaņas itin kā gāzās pār viņiem, jau zvilnošiem bez iekāres.
- Manā gultā pussēdus zvilnēja bikini reklāmas cienīga būtne un kautri smaidīja.
- Pēc tam viņš zvilnēja gultā kā nodzīts, spēkus zaudējis dzīvnieks.
- Tuvāk zeltītā krēslā zvilnēja hercoga vecākais dēls un mantinieks princis Ario.