mirdzināt1
Lietojuma biežums :
mirdzināt 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
Saistītās nozīmesmirgot, mirdzēt, vizmot, vizuļot, zvidzēt.
1.1.Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
1.2.intransitīvs Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
1.3.Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti Smidzināt (par lietu); mirgot2.
Saistītās nozīmesmitrināt, smīlāt, smircināt, smīgalāt, miglot.
2.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri