zibšņot
zibšņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zibšņoju | zibšņojam | zibšņoju | zibšņojām | zibšņošu | zibšņosim |
| 2. pers. | zibšņo | zibšņojat | zibšņoji | zibšņojāt | zibšņosi | zibšņosiet, zibšņosit |
| 3. pers. | zibšņo | zibšņoja | zibšņos | |||
Pavēles izteiksme: zibšņo (vsk. 2. pers.), zibšņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zibšņojot (tag.), zibšņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zibšņotu
Vajadzības izteiksme: jāzibšņo
1.Zibeņot (par zibeni).
2.Zibsnīt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vairāki vadi stiepās uz zibšņojošo aparātu pusi.
- Tāpat zibšņo viņas acis zem violetajiem plakstiņiem: es, šodien es, es, tikai es...
- Vienā malā spīdēja liels logs, gar sienu sastatīti vairāki zibšņojoši aparāti, vidū — niķelēta gulta, tai līdzās — garš statīvs ar pilināmo trauku, no kura nostiepusies uz leju caurspīdīga šļūtenīte.
- Bet, kad ziņās stāsta, kā citi zibšņojuši uz nebēdu, drusku piezogas klāt skaudīgā latvieša nīgrums.
- Zibšņodami sniegu skalda,