sakarst
Lietojuma biežums :
sakarst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (par vielu, priekšmetu).
1.1.Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
1.2.Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
2.Rasties, parasti viscaur, karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā.
3.parasti formā: trešā persona Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri