gruzdēt
gruzdēt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | — | — | — | — | gruzdēšu | gruzdēsim |
| 2. pers. | — | — | — | — | gruzdēsi | gruzdēsiet, gruzdēsit |
| 3. pers. | — | — | gruzdēs | |||
Atstāstījuma izteiksme: gruzdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gruzdētu
1.Degt lēnām, bez liesmām; tikko degt.
2.Izpausties (acīs, skatienā) – par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
3.Pastāvēt slēpti, bieži mokoši (parasti par psihisku stāvokli).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Salomes gruzdošajam uztraukumam Olga sāka piemest pa sausam kadiķa žagariņam.
- Ūdeni pildīja peldošas atlūzas, tukšas mucas un gruzdošu buru skrandas.
- Tās ir gruzdošās bailes, kuru spitālību viņš nevienam neuzdrīkstas rādīt.
- Tagad viņš saoda gruzdošo pelnu smaku, tā plūda no caurules.
- Vilkacis sadeg gruzdēdams, uguns apdziest, un vīram vairs nesalst.