slimīt
slimīt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | slimīju | slimījam | slimīju | slimījām | slimīšu | slimīsim |
| 2. pers. | slimī | slimījat | slimīji | slimījāt | slimīsi | slimīsiet, slimīsit |
| 3. pers. | slimī | slimīja | slimīs | |||
Pavēles izteiksme: slimī (vsk. 2. pers.), slimījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: slimījot (tag.), slimīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: slimītu
Vajadzības izteiksme: jāslimī
Slimot, vārguļot.
Saistītās nozīmesvājuļot, vaidēt, sirgot, sērgaļāt, slimot, vārgot.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
vājuļot1 — Slimot, vārgt.
sirgot1 — Vārgt, slimot; sirgt.
sērgaļāt1 — Slimot.
slimot1 — Būt slimam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
vārgot1 — Vārguļot (1).
slimt1 — Slimot.
ligāt1 — Slimot.
sērgot1 — Slimot.
vājot2 — Slimot.
Hiponīmi
gulēt2.1 — Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
gulšņāt1.2 — Būt, parasti viegli, saslimušam, tā ka jāatrodas guļus stāvoklī.
nīkuļot1.1 — Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
nogulēt slimības gultā (arī uz gultas)1 — Slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī.
sirgt1 — Slimot (parasti ilgstoši).
sirguļot1 — Sirgt.
vārguļot1 — Slimot, parasti ilgāku laiku; arī vārgt (1), parasti ilgāku laiku.
Avoti: ME