slimīgums
slimīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slimīgums | slimīgumi |
| Ģen. | slimīguma | slimīgumu |
| Dat. | slimīgumam | slimīgumiem |
| Akuz. | slimīgumu | slimīgumus |
| Lok. | slimīgumā | slimīgumos |
Vispārināta īpašība → slimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Slavenā kriminālromānu autore Agata Kristi bērnībā bija līdz slimīgumam kautrīgs bērns.
- R. Magrits piedod sirreālistiskajai iztēlei savdabīgu solīdumu, paradoksu un slimīgumu.
- Jo vairāk tāpēc, ka sen jau bija atklājis savas dvēseles slimīguma pazīmes.
- Vai gan tas nav pierādījums dvēseles slimīgumam?
- „Platēls atrod skaistumu tur, kur ierindas pilsonis saskata vien haosu, netīrību, apātiju, slimīgumu, bezcerību.