slimīgs
slimīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | slimīgs | slimīgi |
Ģen. | slimīga | slimīgu |
Dat. | slimīgam | slimīgiem |
Akuz. | slimīgu | slimīgus |
Lok. | slimīgā | slimīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
slimīga | slimīgas |
slimīgas | slimīgu |
slimīgai | slimīgām |
slimīgu | slimīgas |
slimīgā | slimīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | slimīgais | slimīgie |
Ģen. | slimīgā | slimīgo |
Dat. | slimīgajam | slimīgajiem |
Akuz. | slimīgo | slimīgos |
Lok. | slimīgajā | slimīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
slimīgā | slimīgās |
slimīgās | slimīgo |
slimīgajai | slimīgajām |
slimīgo | slimīgās |
slimīgajā | slimīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
slimīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas bieži slimo, tāds, kura organisms viegli pakļaujas slimībām.
1.1.Tāds, kurā izpaužas kādai slimībai raksturīgas īpašības, pazīmes.
1.2.Tāds, kas ir saistīts ar slimību, tāds, ko izraisa slimība (piemēram, par organisma stāvokli, procesiem organismā).
1.3.pārnestā nozīmē Tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi negatīvu, arī pārspīlētu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi negatīva, arī pārspīlēta (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piektajai daļai bērnu ir paaugstināta ķermeņu masa vai jau slimīga aptaukošanās.
- Taču tas buksēja jau agrāk – Tautas partijas slimīgās greizsirdības dēļ.
- Rosmersholmā mājo mācītājs Johanness Rosmers un viņa slimīgā bezbērnu sieva Beāte.
- Visi šie nelāgumi ir pašas justīcijas slimīgie locekļi un tizlie orgāni.
- Strādnieks uzlika roku uz slimīgā zēna pleca un aizveda viņu prom.