slimiķis
slimiķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slimiķis | slimiķi |
| Ģen. | slimiķa | slimiķu |
| Dat. | slimiķim | slimiķiem |
| Akuz. | slimiķi | slimiķus |
| Lok. | slimiķī | slimiķos |
slimiķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slimiķe | slimiķes |
| Ģen. | slimiķes | slimiķu |
| Dat. | slimiķei | slimiķēm |
| Akuz. | slimiķi | slimiķes |
| Lok. | slimiķē | slimiķēs |
2.formā: vīriešu dzimte Salā sabojāts kartupelis.
3.Slikts cilvēks.
Avoti: ME, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neesmu tak slimiķis, atšķirībā no daudziem studzinātāju paskata tipāžiem, ko šajā vietā netrūkst.
- bet tad , kad kāda bērnu viens spēlītes pāspēlējies slimiķis pamīcīs , tad nu citu dziesmu tas kāds dziedās
- Valsts, kas ir bagātinājusi visas pasaules skaistumu, tagad tiek izrādīta kā kontinenta slimiķis.
- Kas mani pārsteidza " Zodiakā", ir tas apstāklis, ka Finčers ļaundari neattēlo kā " criminal mastermind" un vairāk uzsvaru liek uz to, ka slepkava ir ar uzmanību apsēsts slimiķis, nevis ģeniāls psihopāts.